Ādas ārējā slāņa anatomija un funkcija
Epidermas ir visattālākais ādas slānis. Epidermas biezums atšķiras atkarībā no tā, kur uz ķermeņa atrodas. Tas ir visplānākais uz plakstiņiem, mērot tikai pusmilometru, un tā biezākajā uz palmām un zolēm ir 1,5 milimetri.
Ādas anatomija
Ādas anatomija sastāv no trim slāņiem: epidermas, dermas un zemādas audos.
Šajos slāņos ir mājas sviedru dziedzeri, eļļas dziedzeri, matu folikulāri , asinsvadi un dažas svarīgas imūnās šūnas.
Epidermas funkcijas
Epiderms darbojas kā barjera, kas aizsargā ķermeni no ultravioletās (UV) starojuma, kaitīgām ķīmiskām vielām un patogēniem, piemēram, baktērijām, vīrusiem un sēnītēm.
Vēsturiski tika uzskatīts, ka epidermas funkcija ir regulēt šķidrumu un aizsargāt ķermeni no mehāniskiem ievainojumiem. Pēdējos gados mēs esam sapratuši, ka tā ir sarežģīta sistēma, kurai ir izšķiroša loma imūnsistēmas saziņā un aizsardzības mērķu sasniegšanā.
Epidermas iekšpusē ir vairāki atšķirīgi slāņi, kas sastāv no (no apakšas uz augšu):
- Stratum basale, pazīstams arī kā bazālo šūnu slānis, ir visdziļākais epidermas slānis. Šis slānis satur kolonnu formas bazālās šūnas, kuras pastāvīgi sadalās un tiek stumtas pret virsmu. Slāņa bazalā ir arī melanocīti, kas ražo melanīnu (pigmentu, kas ir atbildīgs par ādas krāsu). Ja tiek pakļauti saules gaismai, melanocīti ražo vairāk melanīna, lai labāk aizsargātu ādu no UV starojuma. Šo šūnu attīstības novirzes var izraisīt melanomu , kas ir visnāvējošākais ādas vēža veids.
- Stratum spinosum, ko sauc arī par plakanšūnu šūnu slāni, ir biezākais epidermas slānis, kas atrodas tieši virs bazālā slāņa. Tās sastāv no bazālām šūnām, kas nogatavojušās plakanās šūnās, kas pazīstamas kā keratinocīti. Keratinocīti ir atbildīgi par keratīna ražošanu, kas ir aizsargājoša olbaltumviela, kas veido ādu, nagus un matus. Plakanais slānis ir arī mājvieta Langerhansa šūnām, kas piesaista sevi svešām vielām, jo tās ieplūst ādā. Tas ir arī atbildīgs par citokīnu , olbaltumvielu tipa, kas palīdz regulēt imūnās atbildes reakciju, sintezēšanu.
- Stratum granulozu veido keratinocīti, kas pārvietojas augšup no plakanšā slāņa. Kad šīs šūnas pietuvojas ādas virsmai, tās sāk saplīst un salīmē kopā, beidzot izžāvē un izgaismo.
- Corneum ir visattālākais epidermas slānis. Tas sastāv no 10 līdz 30 slāņiem mirušo keratinocītu, kas pastāvīgi tiek izlietoti. Šo šūnu izdalīšana ievērojami palēnina vecumu. Pilns šūnu apgrozījums, sākot no bāzes šūnas līdz rētas slānim, aizņem apmēram četras līdz sešas nedēļas jauniem pieaugušajiem un apmēram pusotru mēnešu vecākiem pieaugušajiem.
- Stratum lucidum eksistē tikai plaukstās un pēdu pusēs. Tas sastāv no četriem slāņiem, nevis tipiskajiem četriem.
Nosacījumi, kas saistīti ar epidermi
Epidermu var ietekmēt ne tikai traumēšana. Šis ārējais slānis ir atkarīgs gan no ģenētikas, gan no ārējiem spēkiem, kas veicina šīs ādas novecošanu. Šie faktori ietver smēķēšanu, alkoholu un pārmērīgu UV starojumu, un tas viss veicina grumbu, sunspocu veidošanos un ādas nevienmērīgu sabiezēšanu vai mazināšanos.
Epidermā ir arī izsitumi un čūlas, ko izraisa viss no infekcijām un alerģijām pret slimībām un toksīniem.
Tas ir arī ne melanomas un melanomas ādas vēža izcelsme, un ka dažas slimības, piemēram, diabēts un sarkanā vilkēde, var izpausties ar dermatoloģiskiem simptomiem.
Epidermas caurlaidība var izraisīt infekcijas, ko pretējā ķermeņa ķermenis var aizstāvēt. Tie ir slimības, ko izraisa kukaiņu vai dzīvnieku kodināšana, kā arī tie patogēni, kas nonāk ķermenī caur atvertiem čūlas, griezumiem, nobrāzumiem vai adatu ievainojumiem.
> Avots
- > Tan, S .; Roediger, B .; un Weninger, W. "Ķīmijas loma ādas imunoloģiskajā uzraudzībā". Imunoloģija un šūnu bioloģija . 2015; 93 (4): 337-46.