Kā krūškurvja stiprība var būt saistīta ar astmu
Stinguma sajūta krūtīs bieži rodas astmas slimniekiem, vai nu atsevišķi, vai kopā ar citiem klasiskajiem astmas simptomiem, piemēram, sēkšana , elpas trūkums un hronisks klepus .
Kāda ir sajūta krūtīs? Jūs varat sajust, ka jūs nevarat pārvietot gaisu plaušās un ārpus tās, kad elpceļi kļūst vairāk iekaisuši , piepildīti ar gļotām, un gludie elpošanas ceļu muskuļi sašaurinās.
Šī sajūta var arī palielināt trauksmi un vēl vairāk pasliktināt sajūtu, ka nespēj pārvietot gaisu caur plaušām.
Iekaisums, gļotas un muskuļu necaurlaidība var rasties pēc saskares ar sprādzi , īpašu kairinājumu profesionālās astmas gadījumā vai pat fiziskas slodzes rezultātā fiziskās aktivitātes izraisītas astmas gadījumā .
Kas ir krūšu sasprindzinājums?
Tāpat kā citiem klasiskiem astmas simptomiem, nevajadzētu ignorēt spiediena sajūtu krūškurvī, īpaši, ja jums nav iepriekšējas astmas simptomu. Neņemot vērā simptomus, piemēram, sasprindzinājumu krūtīs, var tikt novērots astmas lēkme, ja jūs atbilstoši neievērosiet astmas terapijas plānu .
Pārliecinieties, ka jūs apspriestu šo simptomu ar ārstu, jo vairākas citas slimības, tādas kā sirds slimība, HOPS un plaušu embolija, var būt saistītas arī ar krūškurvja stiprību. Ja neesat pārliecināts par to, kādi ir jūsu simptomi, vai vienkārši vēlaties iegūt vairāk informācijas, apsveriet iespēju izmantot simptomu pārbaudītāju, lai redzētu, kas var izraisīt simptomus.
Kad vajadzētu zvanīt ārstiem?
Jums ir jākonsultējas ar ārstu, ja Jums ir grūtības sajust krūškurvī un agrāk nav diagnosticēta astma. Sekojot jūsu simptomiem, var palīdzēt ārsts izlemt, ko darīt tālāk. Saglabājot simptomu dienasgrāmatu, varat ierakstīt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Cik bieži jūs saskaras ar krūtīm?
- Ko jūs darāt, kad notiek krūšu sasprindzinājums?
- Kas padara krūškurvja izturību?
- Vai krūškurvja stiprības dēļ rodas citas klasiskas astmas simptomi?
- Kas padara krūškurvja stiprību labāku?
- Kāda ir krūškurvja izturība tieši tāpat kā?
Apsveriet iespēju doties uz neatliekamās palīdzības numuru, ja:
- Ja esat 40 gadus vecs vai vecāks un Jums ir kādi sirds slimību riska faktori.
- Ja Jums ir saistītas sāpes krūtīs, slikta dūša, elpas trūkums, svīšana, reibonis vai ģībonis ar stingrību krūtīs.
- Jūsu sasprindzinājums krūtīs ir saistīts ar fiziskām aktivitātēm vai pakāpeniski pasliktinās.
- Jums ir drīzumā sagaidāmā sajūta vai kaut kas ir briesmīgi nepareizs.
Ko darīs tavs ārsts?
Jūsu ārsts var pasūtīt virkni testu. Daži būs palīdzēt ar astmas diagnozi, un daži būs pārliecināties, ka jums nav neviena no iepriekš minētajiem nopietnajiem elpas trūkuma cēloņiem. Šie testi var ietvert:
- Pulse oximetrija
- Maksimālā plūsma
- Pilnīgs asinsskaitlis (CBC) - asins analīze, lai pārbaudītu anēmiju
- Krūšu kurvja rentgena
- Spirometrija
- Pilnīga plaušu funkciju pārbaude
- Cat skenēšana
- Elektrokardiogramma (EKG )
- Ehokardiogramma
- Stresa tests - meklēt iespējamu koronāro artēriju slimību vai aizsprostojumus sirdī
Ja jums jau ir diagnosticēta astma, krūškurvja saspringums var liecināt par sliktu kontroli vai pasliktinošiem simptomiem, kas var kļūt par astmas lēkmi, ja neievēroat astmas darbības plānu . Pārliecinieties, ka jūs saprotat, kā rīkoties, kad parādās simptomi, un jautājiet savam ārstam konkrētus jautājumus, ja jūs nesaprotat.
Avoti
- Alerģijas / astmas informācijas asociācija. Pacienta rokasgrāmata astmas aprūpē.
- Valsts sirds, plaušu un asins institūta. Ekspertu grupas ziņojums Nr. 3 (EPR3): Vadlīnijas astmas diagnostikai un vadībai